piektdiena, 2012. gada 20. aprīlis

Mūsu Siāmas žurciņas pārītim piedzima mazuļi!

Siāmas žurciņām lieliskais raksturs.Viņi ļoti draudzīgi un mīļi. Tagad mazuļiem divas nedēļas.Tuvākā laika jau varēs doties jaunajās mājas. Par rezervāciju lūdzam griezties Mūsu audzētavā.
Nedaudz informācijas par žurciņām:


Pieaugusi žurka ir 15-20 cm gara un 200 -400 g smaga. Dzīves ilgums ap 3 gadi. Grūsnība - 20 -23 dienas, piedzimst 6 -10 mazuļi.
Turēšana: tur būrī ar metāla stiepļu restojumu, kad žurka pieradināta, to var laist pastaigā pa dzīvokli. Minimālie būra izmēri 40 x 30 x 30 cm. Būri aprīko ar mājiņu, kāpnēm un tuneļiem. Būri novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un pasargā jo caurvēja un tiešiem saules stariem. Regulāri tīra un dezinficē būri (1 reizi nedēļā).
Ēdināšana: kā pamatbarību izēdina zooveikalos nopērkamo speciālo barību. Papildus dod : *)svaigus un labas kvalitātes augļus un dārzeņus (āboli, bumbieri, gurķi, utt.) *)zaļbarību ( āboliņš un pienenes), ziemā - sienu, *) liesu jēlu gaļu, biezpienu, olas, *)augļu koku zarus, *)minerālbarību (zooveikalos nopērkami - minerālu akmeņi). Nebarot ar sieru un gaļas izstrādājumie (desas, žāvēta gaļa, utt)
Dzirdināšana: brīvi pieejams svaigs un nostādināts dzeramais ūdens.Ja rodas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu nekavējoties doties pie veterinārārsta
Četrpadsmitā gadsimta vidū katrs ceturtais Eiropas iedzīvotājs krita par upuri mērim. Mūsdienās bīstamā slimība ir uzvarēta, taču žurkas turpina kaitēt cilvēkam, iznīcinot pārtikas krājumus.Ar žurkām cīnās nepārtraukti un bezcerīgi.
Pelēkās žurkas dzīvo grupās. Savstarpējās attiecības ir ļoti interesantas un organizētas augstā līmenī. Savā sabiedrībā žurku mātītes var kopīgi audzināt mazuļus, turklāt mātes baro gan savus, gan kaimiņu bērnus. Dzīvnieki pazīst viens otru pēc smaržas un sazinās ar savdabīgas valodas starpniecību.
Astoņpadsmitā gadsimta vidū Eiropā par izmēģinājumu dzīvniekiem sāka izmantot albīnās žurkas laboratorijās. Žurkas ir vieni no visvairāk izpētītajiem mūsu laikabiedriem. Pārvācoties no laboratorijas apstākļiem mūsu mājās, baltās žurkas (kas gan mēdz būt arī plankumainas vai pat melnas) ir kļuvušas par interesantiem, gudriem un draudzīgiem kompanjoniem.
Nebrīvē žurkas parasti dzīvo trīs gadus, taču ir zināmi ilgdzīvotāji, kuru mūža ilgums sasniedzis astoņus gadus. Divu, divarpus mēnešu vecumā žurkas sasniedz dzimumgatavību. Pieaugusi baltā žurka sver 200-400 g, ķermeņa garums 10-15 cm. Aste žurkām ir gara un klāta ar zvīņainu ādu ar retiem matiņiem. Neveikli satverot žurku aiz astes, astes āda var palikt rokās.
Žurkas ir spējīgas vairoties jau sešu astoņu nedēļu vecumā. Mazuļi tiek iznēsāti 20-23 dienas, piedzimstot tie ir kaili un akli, taču aug ļoti ātri un divdesmit dienu vecumā tos jau var atšķirt no mātes.
Žurkām un pelēm redze nav pārāk labi attīstīta. Skaidri saredzēt priekšmetus tās var tikai no neliela attāluma. Baltajiem laboratorijas dzīvniekiem redze ir vēl vājāka.
Turēšana
Mājas žurka var tikt turēta arī vienatnē, ja vien saimnieks var veltīt pietiekoši daudz laika savam audzēknim. Ja vēlaties turēt vairākus dzīvniekus, tiem jābūt viena dzimuma, citādi zvēriņi netraucēti vairosies. Mātītes, atšķirībā no tēviņiem, daudz retāk iezīmē savu teritoriju ar urīnu.
Žurkas ir viegli pieradināmi dzīvnieki, kas labi pazīst savu saimnieku. Mājas apstākļos nav nepieciešams visu laiku turēt žurku krātiņā. Saprātīgajam dzīvniekam patīk kontaktēties ar kopēju un piedalīties ģimenes dzīvē.
Žurkai, kura tiek regulāri izlaista pastaigās, nav vajadzīgs liels sprosts. Vispiemērotākais ir stiepļu būris ar kāpnītēm, tuneļiem un mājiņām dzīvnieka izklaidei. Minimālie izmēri 40 x 30 x 30 cm. Galvenais, lai būrīša materiāls būtu izturīgs, viegli kopjams un dezinficējams. Žurkas nav vēlams turēt terārijā vai akvārijā, jo stikls aizsvīst un iekšpusē ir pārāk mitrs gaiss. Pakaišiem noder skaidas.
Žurkām nav nepieciešami īpaši klimatiskie apstākļi, tām piemērota istabas temperatūra. Ziemā telpās ar centrālapkuri gaiss gan var būt pārāk sauss. Būrīti novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un caurvējiem, jo dzīvnieki var viegli saaukstēties.
Šie dzīvnieki ir ļoti ziņkārīgi un ar interesi pēta visu jauno. Par to pārliecinājušies arī zinātnieki, pētot žurku uzvedību. Žurkas ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, tām patīk, ja ar viņām nodarbojas. Viegli pieradināmas, labāk iegādāties jaunu – pusotru līdz trīs mēnešus vecu dzīvnieku, kas pieķeras savam kopējam, atsaucas uz vārdu un nebēg, pat palaista “brīvsolī”.
Žurku vidū ir sastopami gan mīlīgi dzīvnieki, gan arī tādi, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem izmēģinās zobus pie saimnieka. Tikušas brīvībā, žurkas grauž visu, kas pagadās, apvainotas tās kļūst ļaunatminīgas un atriebīgas.
Barošana
Žurku un peļu barošanai vislabāk izmantot gatavos granulētos barības maisījumus, kas satur visas nepieciešamās uzturvielas. Papildus žurkām dod sulīgo barību – zaļumus, dārzeņus un augļus. Žurkas ir visēdāji dzīvnieki, tas nozīmē, ka barībā nedrīkst trūkt arī dzīvnieku izcelsmes produktu – liesas gaļas, biezpiena, olu, piena. Nebarojiet žurku ar sieru, desu vai citiem nepiemērotiem produktiem. Dzīvniekam, protams siers garšo, taču tas nenāk par labu veselībai. Zobu asināšanai noderēs koka gabaliņi un graužamas minerālvielu briketītes, ko var nopirkt veikalos.
Dzeramajam ūdenim žurkas mājā jāatrodas visu laiku. Higiēniskāka ir automātiskā dzirdinātava, kuru žurka ātri iemācās lietot.
Veselība
Veselam dzīvniekam ir gluds, spīdīgs apmatojums, spožas, modras acis. Normāla žurka ir rosīga un ziņkārīga. Saslimis dzīvnieks kļūst apātisks, atsakās no barības, kažociņš sabožas. Ja pamanāt kādas pārmaiņas dzīvnieka uzvedībā, pēc iespējas ātrāk nogādājiet pie veterinārārsta.
Biežākais iemesls, kura dēļ žurku saimnieki dodas pie ārsta, ir audzēji un vielmaiņas traucējumi. Tas ir nepareizas barošanas sekas.

piektdiena, 2012. gada 6. aprīlis

Lieldienu izstāde Lido atpūtas centrā !




Sadarbība ar Lido atpūtas centru tiek rīkotā kārtēja dzīvnieku izstāde! Tā ir Mūsu otra izstāde Lido atpūtās centrā. Pirmā izstāde bijā rīkota pagājuša gādā vasarā. Izstādē būs redzamas dažādas trušu ,jūrascūciņu un citu mazo dzīvnieku šķirnes. Apmeklētāji redzēs skaistu gailīti un vistiņas kuras brīvi staigās "putnu sētā''. Mūsu ''Laimes putniņi'' sagaidīs apmeklētājus ar dažādām dziesmām. Izstādes laikā bērniem bus atļauts paglaudīt dažādus dzīvnieciņus un pabarot ar speciāliem dārzeņu un augļu ēdieniem. Laipni gaidīti no 06.04.12 līdz 09.04.12 no 12.00 - 19.00. Ieejā bezmaksas!



otrdiena, 2012. gada 3. aprīlis

Mūsu mazuļi!

Pavasara laikā visbiežāk dzimst mazuļi. Lieliskie viļņainie papagaiļi tiek atdalīti no vecākiem un gatavi doties jaunajās mājas pie labākiem saimniekiem.
Tā mazuļi izskatījās divas mēnešus atpakaļ:


Vienu mēnesi atpakaļ, putniņi jau izskatītājas pavisam skaisti:


Šodien viļņainie papagaiļi jau ēd un dzer pastāvīgi:


Savvaļā vilnainie papagaiļi visā Austrālijas kontinentā. Viļņainie papagaiļi jābaro ar graudu maisījumu, kurš sastāv no prosas, kanārijsēkliņām, auzām, kaņepju sēkliņām un tt., pievienojot dārzeņus, augļus, vitamīnus un mikroelementus. Viļņainie papagaiļi dzīvo vidēji 15 gadus. Tiem piemīt lielas runas spējas. Šīs sugas putni spēj izrunāt līdz 600 frāzēm, deklamēt dzejoļus, skaitīt līdz desmit un dziedāt. Šodien pieprasījums tieši pēc tādiem putniem ir samērā liels. Iemesli ir skaidri - tos ir viegli iegādāties, samērā zemas cenas salīdzinājumā ar liela izmērā papagaiļiem, runas spējas, kuras šie papagaiļi labi apgūst un papildina.

otrdiena, 2012. gada 13. marts

Jauna Izstāde Spice Home !





Sadarbībā ar zooveikala tiklu DinoZoo un Spice home tirdzniecības centru dzīvnieku mīļotāju asociācija Laimes putns organizē dzīvnieku izstāde. Laipni gaidīti 17.03 un 18.03.2012g no 10.00 ldz 19.00 Spice home pirmajā stāva Dinozoo veikala telpas.

trešdiena, 2012. gada 7. marts

Mūsu Jūrascuciņas !

Audzētavā atvēstas interesantās jūrascūciņas ar ciltsrakstiem no dažādam valstīm. Šobrīd mums ir sēklojošas šķirnes:US Teddy, Texel, Merino, Coronet, Peruaner, Shelty, Skinny.Tuvākā laikā plānots piemeklēt dzīvnieciņus pārošanai.




Nedaudz informācijas par šim lieliskiem dzīvnieciņiem:
Jūrascūciņu dzimtene ir Dienvidamerika. Visbiežāk tās sastopamas Peru kalnu klajumos. Plašās jūrascūciņu izplatības dēļ ir izveidojušās vairākas ģeogrāfiskās pasugas. Viena no tām ir Cavia aperea tshudii, no kuras cēlusies mūsu mājās bieži audzētā jūrascūciņa Cavia aperea porcellus




Jūrascūciņas dzīvo nelielās grupās pašu vai citu dzīvnieku izrakstās alās. Aktīvas krēslas stundās. Sazinās savā starpā ar savdabīgu urkšķēšanu, spiedzieniem un svilpieniem. Peru indiāņi pieradinātas jūrascūciņas izsenis turēja savos mājokļos nelielos baros un izmantoja ziedojumu rituālos un pārtikā.



Eiropā jūrascūciņas ieveda spāņu ceļotāji 16. gadsimtā. Tiek uzskatīts, ka arī eiropieši tās vispirms izmantoja pārtikā. Šie sauszemes dzīvnieki, kam nemaz netīk ūdens, bija bieži jūrnieku ceļabiedri tālajos pārbraucienos no Dienvidamerikas uz Eiropu, tādēļ arī to nosaukums saistīts ar jūru – aizjūras, jūras cūciņas. Francijā, Itālijā un Spānijā tās tiek dēvētas par peruāņu cūciņām, Beļģijā – par kalnu jeb Indijas, bet Anglijā – par Gvinejas cūciņām.



Jūrascūciņas tiek plaši izmantotas kā laboratorijas dzīvnieki. Tās iekarojušas pelnītu popularitāti dzīvnieku mīļotāju vidū. Mājās par jūrascūciņu var rūpēties pat bērns – zooveikalos visbiežāk šie dzīvnieki tiek iegādāti bērniem par prieku.



Pirmās ievestās jūrascūciņas stipri atšķīrās no mums pazīstamajām – bija lielākas augumā, ar taisnu, īsu vienkrāsainu apmatojumu. Cilvēkam audzējot tās mājās, vairāk nekā 400 gadu garumā izveidojās vairākas šķirnes ar atšķirīgu apmatojuma krāsu, garumu un struktūru.







ceturtdiena, 2012. gada 26. janvāris

Jauna izstāde Mols tirdzniecības centrā!



Izstādes nosaukums:
Zem mīlestības spārna!





Sadarbībā ar tirdzniecības centru Mols , dzīvnieku mīļotāju asociācija Laimes putns rīko jau otru dzīvnieku izstādi.Pirmā izstāde t.c Mols tika organizēta vienu gadu atpakaļ. Šogad Mūsu organizācija piedāvā jaunu izstādes programmu, kura orientējas ne tikai uz dzīvnieku izstāde, bet arī apmeklētājus gaidīs jaunie pārsteigumi. Tas ir gan dažādu interesantu rokdarbu mantu demonstrācija, gan bērnu konkursi, gan fotografēšana ar eksotiskiem dzīvniekiem un citi pārsteigumi. Izstāde notiks no 10 līdz 12 februārim , kurā veltīta Valentīna dienai.

Visi laipni gaidīti !




sestdiena, 2012. gada 21. janvāris

Audzētavā atvestā lieliska briljanta ūbeļu kolekcija!

Šobrīd mums ir četri lieliski briljanta ūbeļu(Geopelia cuneata) pārīši. Mēs plānojam audzēt arī šos lieliskus putnus. Informēsim par audzēšanas rezultātiem. Ieinteresētas personas lūdzam griezties audzētavā.

Briljanta ūbeles dzīvo Austrālijā, galvenokārt ūdens tuvumā. Tā ir viena no mazākam ūbelēm – garums ir 19-21 cm. Neatkarīgi no dzimuma, tai ir balti plankumi un melnas malas uz spārniem, oranžās acis un sarkanie acu gredzeni.

Briljanta ūbeles mēdz būt redzamas pāros vai nelielās grupās barojoties pie zemes. Tas barojas galvenokārt ar zāles sēklām, bet arī ēd skudras.

Baloži mēdz vairoties pēc lietus, galvenokārt pavasarī, dienvidu Austrālijā. Ligzdas parasti tiek būvētas no cauraustām stiebrzālēm. Šī konstrukcija ir ļoti trausla. Divas baltas olas ir inkubēti no 13 līdz 14 dienām. Cāļi prot lidot jau pēc divām nedēļām.

Briljanta ūbeles ir populāras turēšanai . Tās pavada daudz laika uz zemes, tāpēc ir nepieciešams nodrošināt pēc iespējas plašāku teritoriju putnu staigāšanai.

svētdiena, 2012. gada 8. janvāris

Jaukas jūrascūciņas!

Jaukas jūrascūciņas gaida savus jaunus īpašniekus.
Mūsu audzētavā pirms diviem mēnešiem piedzima jaukas jūrascūciņas. Tagad mazuļi ēd un dzer pastāvīgi. Rezervēšanai palīka trīs dzīvnieciņi.

Pieaugusi jūrascūciņa ir 600 -1000 g smaga. Dzīves ilgums ap 8 gadi. Grūsnība - 2 mēneši, piedzimst 2 - 4 mazuļi. Angoras jūrascūciņām regulāri jāķemmē apmatojums (nepieciešamības gadījumā var mazgāt). Regulāri jāpārbauda zobu stāvoklis un nagu garums ( ja nagi atauguši tie jāpagriež).
Turēšana: tur būrī ar metāla stiepļu restojumu. Minimālie būra izmēri (vienam dzīvniekam) 50 x 50 cm. Būri aprīko ar mājiņu. Var laist pastaigā pa dzīvokli. Būri novieto tālāk no apsildīšanas ierīcēm un pasargā jo caurvēja un tiešiem saules stariem. Regulāri tīra un dezinficē būri (1 reizi nedēļā).
Ēdināšana: vēlams barot vienā un tai pašā laikā, lielāko barības dienas devu atstājot uz vakaru. Kā pamatbarību izēdina zooveikalos nopērkamo speciālo barību un sienu. Papildus dod : *)svaigus un labas kvalitātes (nomazgātus) augļus un dārzeņus (āboli, bumbieri, gurķi, burkāni, salāti, utt.) *)zaļbarību ( āboliņš un pienenes), ziemā - diedzētus graudus, *)augļu koku zarus, *)minerālbarību (zooveikalos nopērkami - minerālu akmeņi). Pie zaļbarības pieradina pakāpeniski.
Dzirdināšana: brīvi pieejams svaigs un nostādināts dzeramais ūdens tam pievieno 5 mg C vitamīna dienā.

sestdiena, 2011. gada 3. decembris

Jauna izstāde Spice tirdzniecības centra!


Liels paldies Mūsu draugiem !


  26.decembrī biedrības "Seskumīlis" seski ar saviem saimniekiem atbalstīs "Laimes putns" rīkoto izstādi: apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar  seskiem, saņemt atbildes uz interesējošiem jautājumiem! (hello) Gaidīsim ciemos!









pirmdiena, 2011. gada 28. novembris

Uzmanību - AKCIJA!!!

Šobrīd mūsu audzētavā Jūs varat iegādāties šinšillas (standartkrāsas un kapučīno krāsas)  par īpašu cenu - tikai Ls 15.99!



Viss par šinšillām:

Šinšillas savvaļā dzīvo Dienvidamerikā Andu kalnos. Savā dzimtenē šinšillas ir praktiski iznīcinātas to skaisto kažociņu dēļ. Spāņu iekarotāju laikā uzticīgie dzīvnieciņi lielā skaitā apdzīvoja kalnu klinšainās nogāzes. Brīnišķīgā kažoka dēļ tos medīja indiāņi, taču reāli draudi šinšillu pastāvēšanai radās laikā, kad pie darba ķērās mūsdienu modes dizaineri. Šinšillu ādiņu kažoks kļuva par vienu no simboliem cilvēku pārticībai un augstam stāvoklim sabiedrībā. Vienam kažokam nepieciešams ap 160 ādiņām. Indiāņiem pavērās biznesa iespējas – šinšillu medības kļuva par ienesīgu arodu. Tādējādi nepagāja ilgs laiks, līdz šinšillas savā dzimtenē bija praktiski iznīcinātas.